Festivāla Tēlniecības Kvadriennāle Rīga 2020.gada tēma ir “Demokrātijas  brīnumi” (Wonders of democracy). Tēlniecība vēsturiski ir saistīta ar telpas jēdzienu un tai  bieži vien “jākonstruē ideoloģiskā laiktelpa, iezīmējot varas centru” (1), tāpēc turpinot TKR tradīciju, arī 2020. gadā festivāls apskatīs šī brīža Rietumu politiskās situācijas savdabību, reflektējot uz politikas notikumiem liberālo un konservatīvo uzskatu sadursmes ēnā, kas  rezultējusies tādās parādībās, kā galēji labējo spēku politiskā virsroka gan ASV, gan Lielbritānijā, atspoguļojoties tādos notikumos kā Trampa siena vai Brexit. Šīs parādības ļauj viena Twitter ieraksta ietvaros gan nosodīt Obamacare (Baraka Obamas The Patient  Protection and Affordable Care Act), gan paust pārdzīvojumu par nākamo politisko spēku veiktajām izmaiņām tajā; balsot par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas savienības un  pārdzīvot par uz robežas sapuvušo ziedu kravu, muitas regulējumu izmaiņu rezultātā.  

​

Rakstu krājumā “Anxieties of Democracy” Timotijs Frijs (Timothy Frye) līdzās  dažāda veida šobrīd pastāvošiem demokrātiskiem pārvaldības modeļiem kā alternatīvu min vien variētus autokrātiskos režīmus, taču aizvien biežāk sastopami tādi demokrātijai alternatīvi fenomeni kā kustība, kas iestājas par profesionāli atlasītu valdību, piedāvājot to veidot līdzīgi kā Latvijas izglītības reformu, kas bāzējās kompetenču attīstīšanā. Vai šāda modeļa ieviešana ir reālistiska pārvaldības alternatīva, jeb “demokrātijas jēdziena izpratne mūsos iesakņojusies kā tradīcija līdzīgi kā teikt “uz veselību”” (2)? 

​

Politikas pētnieks Fransis Fukujama (Francis Fukuyama), diskusijā “Democracy in crisis” kurā iezīmē “veselīgu demokrātiju”, pauž, ka galvenā tās iezīme ir aktīva vēlētāju iesaiste politiskajos procesos ikdienas līmenī, nevis tikai vēlēšanu laikā. Vai caur mākslas  procesiem mēs varam veicināt demokrātijas atveseļošanos un vai varam ne vien aktivizēt diskusijas Latvijas sabiedrībā, bet piedāvāt piemērus un metodoloģiju kā šajos procesos  iesaistīties?

​

Šobrīd, līdz ar ārkārtas stāvokli un Covid-19 straujo izplatību, demokrātijas  jēdziens ir ieguvis pavisam jaunu nokrāsu. Cik daudz kontroles esam gatavi dot valsts  rokās, lai aizsargātu līdzcilvēkus un sevi?  

​

Iezīmējot savu 13. norises reizi, festivāls aicinās māksliniekus runāt par tādām tēmām kā iespējamie Rietumu demokrātijas uzlabojumi, Eiropas nolaupīšana un impērijas zaudējumu Brexit kontekstā, politiskās varas decentralizācija un “politiskās varas konkurences uzlabošana” (3), un meklēt atbildes uz jautājumiem. Vai demokrātija apēd savus bērnus? Vai mediju pārsvars liberālo politisko spēku pusē diskreditē konservatīvo ideju  pārstāvošos vēlētājus? Un vai mākslai piemīt spēks paredzēt un ietekmēt politisko tagadni  un nākotni? Un vai, ievērojot demokrātiskas pārvaldības procesus krīzes laikā un pēc tās, mēs esam gatavi atteikties no personiskajām brīvībām un privātuma sabiedriskā labuma vārdā? 

 

​

​

Teksts: K. Kārkliņa.

​

1. Kruks, S., Ārtelpas skulptūras semiotika, ekonomika un politika, Neputns, 2011, 247 lpp. 

2. No sarunas ar dizaineri E. Percevu.

3. No sarunas ar mākslinieku A. Bikši.